19/12/2016
Pilsētas siltumapgādei šogad piepulcējusies 1856. gadā celtā ēka Kalna ielā 19, kur atrodas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija.
1300 kvadrātmetrus lielajai ēkai veikta apjomīga apkures sistēmas rekonstrukcija, krāšņu apkures vietā ierīkojot centrālapkuri.
„Skolā aukstajā laikā regulāri bija jākurina 17 krāsnis! Malkas sanešana no šķūņa un kurināšana naktīs prasīja milzu darbu. Krāsnis kurinājām tikai tajās telpās, kuras ikdienā izmantojām. Līdz ar to ēka tā īsti līdz galam nekad netika apsildīta. Šai mājai bija raksturīgi, ka koridorus un halles sildīja tikai krāšņu muguriņas, kas ir viena ceturtā daļa krāsns, un tās nekad nespēja apsildīt koplietošanas telpas. Ja auditorijās bija silti, tad izejot gaitenī – ledus auksti. Katrā ziņā ziema mums vienmēr bija kā apgrūtinājuma periods. Taču tagad mēs esam ļoti gandarīti. Pašsajūta siltumā mums viennozīmīgi ir uzlabojusies. Sākumā studenti bija jāpieradina virsjakas atstāt garderobē, jo tagad visur ir tik silti, ka vairs nevajag, iznākot no auditorijas momentāni vilkt mugurā silto ziemas jaku. Visur beidzot ir silti, tas mums ir ļoti svarīgi,” tā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča.
Tā kā ēkā ierīkota centrālapkure, tad krāsnis nojauks, atstājot vien 5 oriģinālās podiņu krāsnis no ēkas pirmsākumiem.
Sapnis par centrālapkuri īstenojas
R.Karloviča ir gādīga mājas saimniece, kurai rūp ne tikai piedāvātais studiju saturs, bet arī sakārtota un mājīga vide. Centralizētās apkures ierīkošana skolā, ir viņas sen lolots sapnis. „Savā laikā nezinot ne par to, ka kādreiz ēka tiks pārņemta no Kuldīgas novada pašvaldības un piederēs akadēmijai, ne to, ka kādreiz kāds būs gatavs ierīkot šeit siltummezglu, kad vecpilsētā pa Kalna ielu vilka lejā siltumtrasi, es lūdzu, lai pievelk arī pie mūsu ēkas. Tas bija ļoti tālredzīgs solis, jo tas ārkārtīgi atviegloja visu procesu – nebija jāuzrok visa iela,” atceras Kuldīgas filiāles vadītāja.
Jaunizbūvētās siltumtrases garums ir 10,4 metri. Ēka siltumtrasei pievienota pie atzara Skolas ielā. Kopējās izmaksas ir 7581,21 eiro, kas gūtas no „Kuldīgas siltumtīklu” finanšu līdzekļiem.
Izrādot saimniecību, kura jau 20 gadus kopš RPIVA filiāles izveides šajā ēkā tiek rūpīgi uzturēta, R.Karloviča ved uz senās ēkas pagrabstāvu – jaunizbūvēto siltummezglu. „Pateicoties „Kuldīgas siltumtīklu” speciālistiem, izanalizējām, kur vislabāk veidot siltummezglu, lai padotu siltumu visai ēkai. Izremontējām vienu telpu, kurā tagad atrodas apkures centrs. Rekonstruējot apkuri, visā ēkā bija jāuzliek radiatori, jāierīko caurules, jārada pilnīgi viss no jauna! Liels bija būvnieku pārbaudījums ar stāvvadu izbūvi, jo ēka ir veidota tā, ka pie pamatiem sienas ir platākas, bet, ejot uz augšu, sašaurinās. Sienas pagrabstāvā ir 1,20 m biezas! Šaurākas par 80 cm vispār nav. Tādēļ pagrabā stāvvads ir pie pašas sienas, bet augšējos stāvos jau krietnu gabalu nost no sienas. Urbji lūza, bija grūti,” stāsta R.Karloviča.
Ieguvumu ir daudz
Skolas vadītāja uzsver, ka lēmums par pilsētas centralizēto siltumapgādi devis daudz plusu, tai skaitā ir paplašinājies telpu nomnieku skaits. Ziemā telpas nevarēja iznomāt dienās, kad nebija studijas, jo tad tās neapkurināja un bija nepievilcīgi auksti. Kopš centrālapkures ierīkošanas, telpas tiek nomātas arvien vairāk un vairāk. Agrāk, ja kādam pasākumam gribēts izmantot zāli, tā kurināta nedēļu iepriekš, kas, protams, patērēja milzu resursus. „Tagad mums ir iespēja papildus pelnīt ar telpu nomu, kas daļēji nodzēš izmaksas par siltumu un apkures sistēmas rekonstrukcijā ieguldītos vairāk nekā 30 000 eiro,” rezumē R.Karloviča.
Ik nedēļu šajā ēkā apgrozās ap 400 cilvēku. Ja notiek semināri, vēl vairāk.
Ieguvums ir arī tas, ka samazinoties mitrumam, tiek glābta arī pati ēka. Agrāk pagrabs visu laiku bija mitrs un pelēja, bet tagad pagrabs sācis žūt, grīdas un sienas ir sausas. Hallē pie ēkas centrālās ieejas sienās mitruma dēļ bija brants. Tagad pirmo gadu, kopš ierīkots siltums, sienas hallē nav izdrupušas. Tuvākajā laikā vēl arī pie ārdurvīm esošais siltā gaisa aizkars tiks palaists caur apkures sistēmu, turklāt tas pats ieslēgsies pie noteiktas temperatūras.
Ar domu par nākotni
Šobrīd ap 1000 kvadrātmetru ēkas ir aprīkots ar siltumu, vēl atlicis bēniņu stāvs, kur nākotnē, iespējams, ierīkos apartamentus. Tā kā viena no akadēmijas idejām ir izveidot klātienes studijas ar budžeta vietām, tad gan pasniedzējiem, gan studentiem no tālienes visu nedēļu nāktos dzīvot Kuldīgā. Šādā gadījumā bēniņu stāvu vajadzēs aprīkot gan ar apkuri, gan silto ūdeni. R.Karloviča: „Viennozīmīgi, šāda iespēja ir radīta.”
„Vēl mums jāmācās un jaunā sistēma jāapgūst niansēs, lai visproduktīvāk un ekonomiskāk to pielietotu. „Kuldīgas siltumtīklu” speciālisti māca, kā uzstādīt dažādas pozīcijas, piemēram, nakts un brīvdienu režīmu, kā apkures sistēmu varam regulēt attālināti ar datora un telefona palīdzību,” pauž R.Karloviča.
SIA “Kuldīgas siltumtīkli” akadēmijai siltumu piegādā no diviem siltuma avotiem – katlumājas Lapegļu ielā 8 un Stacijas ielā 6. Siltumnesējs ir karstais ūdens ar atšķirīgu temperatūras režīmu ziemā un vasarā.
Zinību nams cauri laikiem
Jāpiebilst, ka ēka Kalna ielā 19 visu laiku bijusi kā mācību iestāde, jau 160 gadus.
Sākumā šeit atradās valsts vācu ģimnāzija. Skolā mācījās zēni no visas Kurzemes. 1892. gadā ģimnāziju slēdza, jo cariskā valdība vairs nevēlējās piešķirt līdzekļus skolai ar vācu mācību valodu. Ēkā darbu turpināja Dr.Bitnera privātģimnāzija. 1906. gadā tika atļauts mācības noturēt vācu valodā, un 21. augustā no jauna sāka darbu klasiskā ģimnāzija. 1920. gadā skolas ēka tika nacionalizēta un nodota latviešu ģimnāzijai. Arī pēc Otrā pasaules kara nams joprojām tika izmantots skolu vajadzībām: no 1945. līdz 1952. gadam te pastāvēja Kuldīgas daiļamatniecības vidusskola. Pēc tam sekoja Kuldīgas 2. septiņgadīgā skola, 3. astoņgadīgā skola, no 1977. gada – Kuldīgas vakarskola un visbeidzot – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Kuldīgas nodaļa.
Attēlā: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča gandarīta, ka ilgi lolotais sapnis par skolas pieslēgšanu pilsētas centrālajai siltumapgādei ir piepildījies.
ANITAS ZVINGULES teksts un foto