Marta mēneša klimatiskais raksturojums

04/04/2017

Kuldīgā vidējā gaisa temperatūra 2017. gada martā bija +2,68 grādi. Tā kā laika apstākļi, lai arī lēnām, tomēr paliek siltāki, arī apkures patēriņš SIA “Kuldīgas siltumtīkli” apkalpotajās mājās ir nedaudz samazinājies.

Informāciju par siltumenerģijas patēriņu katrā adresē varat redzēt uzņēmuma mājaslapā sadaļā “Klientiem”, apakšsadaļā “Siltumenerģijas patēriņš”.

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtā informācija liecina, ka martā visaukstākais laiks ir bijis 1942. un 1952. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijas centrālajā un austrumu daļā noslīdēja līdz -10...-12, bet Kurzemē līdz -5...-9 grādiem. Visaukstākais marts 21. gadsimtā ir bijis 2013. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija -5,5ºC. 

Savukārt vissiltākais laiks martā gan Latvijā kopumā, gan lielākajā teritorijas daļā bija 2007. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā svārstījās no +3 līdz +5 grādiem. Kopumā Latvijā marta ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir -1,3ºC.

Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra martā ir no +17 grādiem Rēzeknē, Gulbenē un Priekuļos   līdz  +21  grādam  Mērsragā  un  Rīgā un  ir  uzstādīta pārsvarā 1968., 1990., 2007. un 2010. gadā.

Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir -3...-7 grādi. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no -34,4 grādiem Ainažos līdz -22,5 grādiem Kolkā un ir uzstādīta galvenokārt 1942. gadā.

Mēnesī kopumā saule spīd 21-23 dienas.

Ar nokrišņiem visbagātākais marts ir bijis 2008. un 1994. gadā. Savukārt vismazāk nokrišņu martā Latvijā ir bijis 1923. un jau minētajā – visaukstākajā – 1942. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 5 mm, bet atsevišķās vietās - no 1 līdz 13 mm.

Martā kopumā Latvijā pārsvarā ir dienvidu vēji, nākošie pēc biežuma ir vēji no dienvidaustrumiem, dienvidrietumiem un rietumiem. Mēneša vidējais vēja ātrums ir 3-5 m/s. Līdz šim reģistrētais martā vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1966. gada 27. martā Liepājā un 1969. gada 9. martā Liepājā  un Ventspilī). Kā ļoti reta parādība, Ventspilī 1961. gada 26. un 30. martā ir reģistrētas vēja brāzmas, kas sasniedza orkāna spēku – 40 m/s.

Līdz šim visbiezākā sniega sega ir bijusi Vidzemē – 130 cm (Gaiziņkalnā 1931. gada 16.-20. martā), Kurzemē - 92 cm (Stendē 1940. gada 30. un 31. martā), jūras piekrastes rajonos - 58 cm (Ventspilī 1940. gada 23. martā) un 76 cm (Rīgā 1900. gada 3.-6. martā). 2010. gada 4.-6. martā 77-79 cm bieza sniega sega klāja Siguldu.