“Kuldīgas siltumtīklu” attīstības 40 gadi

06/04/2017

Uzņēmums “Kuldīgas siltumtīkli” šogad svin 40. jubileju. Apaļais gadu skaitlis rosina atskatīties uz vēstures līkločiem uzņēmuma pastāvēšanas laikā, kas ļāvuši tam attīstīties un kļūt tādam, kāds tas ir šodien.

Kuldīgas novada pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Kuldīgas siltumtīkli” (KS) ir mūsdienīgs un videi draudzīgs siltumapgādes uzņēmums. To apliecina arī gada nogalē saņemtā „Zaļās izcilības balva 2016”. Tas ir Valsts vides dienesta izveidots  apbalvojums uzņēmumiem un pašvaldībām, kas visaugstākajā līmenī ievēro vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī pēc savas iniciatīvas īsteno pasākumus, lai mazinātu to darbības ietekmi uz vidi.

KS ražo un piegādā siltumenerģiju karstā ūdens veidā, veic cauruļvadu būvniecību, apkures iekārtu uzstādīšanu un sanitārtehniskos darbus. Siltumenerģija tiek ražota deviņās katlumājās – Kuldīgā un vairākos Kuldīgas novada pagastos. Uzņēmuma siltumavotos izmantojamie kurināmā veidi ir šķelda, malka un kokskaidu granulas.

Kuldīgas pilsētā kopējais siltumtīklu garums ir aptuveni 17 km. Taču to garums nemitīgi pieaug, jo, klientiem kļūstot vairāk, palielinās vajadzība pēc jaunām siltumtrasēm.

Siltumenerģijas tarifs jau daudzus gadus ir nemainīgs. Tas ir 49,80 eiro par 1 MWh plus PVN (iedzīvotājiem 12%, juridiskām personām 21%).

Uzņēmumā strādā 43 darbinieki.

Vēstures pieturas punkti

1977. gada janvārī tiek dibināta Kuldīgas rajona Apvienoto katlumāju un siltumtīklu direkcija. Uzņēmums atrodas Kuldīgas rajona TDP Izpildkomitejas un Latvijas PSR Komunālās Saimniecības Ministrijas paspārnē. Sākumā Kuldīgā darbojas trīs katlumājas: Oktobra laukumā, tagad Pilsētas laukumā, Zinātnes ielā, tagad Parka ielā un Gagarina ielā, tagad Piltenes ielā. Kā kurināmo izmanto neattīrītu dīzeļdegvielu, bet vēlāk Parka ielas katlumājā arī mazutu. Katrā katlumājā strādā 4 strādnieki vairākās maiņās.

Līdz 1984. gadam klāt nāk vēl vairākas katlumājas, kuras kurina ar akmeņoglēm: vecā Kuldīgas slimnīcas katlumāja, Macipāna, tagad Planīcas ielas katlumāja, kā arī Padomju ielas, tagad Baznīcas, Kuldīgas 3. vidusskolas, tagad Kuldīgas Centra vidusskolas, Marksa, tagad Mucenieku ielas, vecās autostacijas un Sporta skolas Kalna ielā 6 katlumāja. Uzņēmuma pārziņā ir arī Skrundas pilsētas piecas katlumājas, kas kā kurināmo izmanto akmeņogles.

1987. gadā direkciju iekļauj Kuldīgas rajona Dzīvokļu komunālās saimniecības ražošanas apvienības sastāvā, bet gadu vēlāk – Kuldīgas rajona Dzīvokļu komunālās saimniecības ražošanas apvienības "Latvijas Siltums" sastāvā.

1991. gadā direkciju pārdēvē par Kuldīgas rajona Valsts siltumtīklu uzņēmumu.

1994. gadā uzņēmumam pievieno Kuldīgas rajona pašvaldības uzņēmumu "Kuldīgas Siltums".

1997. gadā Kuldīgas rajona Valsts siltumtīkli kļūst par Kuldīgas pašvaldības uzņēmumu "Kuldīgas siltumtīkli".

2002. gadā Kuldīgas pašvaldības uzņēmums KS tiek reorganizēts, jo nodrošina siltumenerģijas piegādi tikai Kuldīgas pilsētā.

2007. gadā tiek uzcelta 11,5 MW šķeldas katlumāja Lapegļu ielā 8.

2012. gadā darbu uzsāk moderna biomasas koģenerācijas elektrostacija Stacijas ielā 6. Elektrostacija kurināma ar šķeldu, un tajā vienlaikus tiek ražota gan siltumenerģija, gan elektroenerģija. Šī bija viena no pirmajām un modernākajām biomasas koģenerācijas elektrostacijām Baltijā, jo tika ieviesta jaunā ORC tehnoloģija jeb organiskais Renkina cikls.  Ir vairāku veidu tehnoloģijas koģenerācijai, piemēram, tvaika (ūdeni karsē, rodas tvaiks, tas griež turbīnu, un ražojas elektrība). Šai koģenerācijas stacijai princips ir tāds pats kā ūdens tvaika tehnoloģijai, bet ūdens vietā tiek izmantota eļļa.

Attēlā: Biomasas koģenerācijas elektrostacijas pamatos vēstījumu nākamajām paaudzēm ieliek Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

2014. gadā SIA "Kuldīgas siltumtīkli" pārņem centralizētās siltumapgādes sistēmas Kuldīgas novada Rendas pagasta Rendā un “Ozolos”, Padures pagasta Padures ciemā, Rumbas pagasta Mežvaldes ciemā un Pelču pagasta Pelču ciemā.

Saglabā vienu no zemākajiem apkures tarifiem Kurzemē

ARTIS ROBERTS, „Kuldīgas siltumtīklu” valdes priekšsēdētājs: “Sāku vadīt “Kuldīgas siltumtīklus” 2009. gadā. Bija jāiesniedz koģenerācijas elektrostacijas būvniecības projekts. To iesniedzām un sākām gaidīt, apstiprinās vai neapstiprinās. Apstiprināja, tika piešķirts Eiropas Savienības līdzfinansējums, un varējām sākt būvniecību. Šogad koģenerācijas elektrostacija atzīmē jau 5. gadadienu.

Pirmais laiks KS valdes priekšsēdētāja amatā bija pārsteigumu pilns, jo uzņēmumam bija ļoti daudz parādu, kontā naudas nebija, šķelda tika iepirkta par neadekvāti augstu cenu, tās kvalitāte bieži neatbilda prasībām. Sākām šķeldu fotografēt, pārbaudīt, vai kravas ir pilnas. Paplašinājām šķeldas piegādātāju loku, lai būtu konkurences apstākļi un mēs saņemtu labāku šķeldu. Maz pamazām visu izvērtējām, būtiski pārskatījām izdevumus un sakārtojām uzņēmumu.

Liela uzdrīkstēšanās bija siltuma tarifa samazināšana no 37,50 uz 35 toreiz vēl latiem par megavatstundu. Iedzīvotājiem tas bija izdevīgi, bet uzņēmumam bija ļoti jāpārdomā, kā saimniekot. Protams, ir gandarījums, ka visus šos gadus esam noturējuši vienu no zemākajiem apkures tarifiem Kurzemē.

2012. gadā pabeidzām biomasas koģenerācijas elektrostacijas būvniecību Stacijas ielā 6. Koģenerācijas stacijā saražotās un pārdotās elektrības nauda kalpoja kā buferis, lai varētu samaksāt visus rēķinus laikā. Saražoto elektrību, obligātā iepirkuma ietvaros, pārdodam uzņēmumam “Latvenergo”. Gadā tiek pārdotas ap 2700 Mwh.

Uzbūvējot koģenerācijas elektrostaciju, radījām siltuma rezervi un papildus drošību pilsētas siltumapgādei. Tagad siltumenerģijas jauda pietiek visiem esošajiem klientiem un jaunajiem patērētājiem, kuru skaits regulāri aug. Turklāt ir radīta papildus drošība, jo katlumāja Lapegļu ielā nav vairs vienīgā, kas nodrošina siltumapgādi pilsētai.

Kuldīga ar šo biomasas koģenerācijas elektrostaciju vēl aizvien ir kā paraugs citām pilsētām. Šī stacija ir viena no modernākajām Baltijā.

Kopējās projekta izmaksas bija 5,25 miljoni eiro. Daļējs finansējuma atbalsts tika gūts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, bet pārējie ir KS finanšu līdzekļi. Šobrīd vēl jāmaksā kredīts 1,3 miljoni eiro.

Esam uzsākuši darbu pie Priedaines katlumājas būvniecības. KS no SIA “Centrs” pērn pārņēma siltumapgādes nodrošināšanu dzīvojamajām mājām Kurmāles pagasta Priedainē. Visu rūpīgi izvērtējot, secinājām, ka esošo katlumāju Priedainē nav lietderīgi attīstīt, tādēļ tika nolemts būvēt jaunu un mazāku katlu māju nekā esošā, turklāt daudz tuvāk apdzīvotajai vietai. Šobrīd norit katlumājas projektēšanas darbi un ir uzsākta iekārtas ražošana. Plānots, ka būvniecības darbus varēs uzsākt jūnijā. Nākotnē Priedainē būs jāmaina arī siltumtrases. Vienmēr ir sarežģīti sabalansēt lielās izmaksas un to, ko KS un iedzīvotāji var atļauties.

Domāju, ka nākotnē centralizētā siltumapgāde būs spiesta transformēties. Ja agrāk, vairāk vai mazāk tas bija tāds kolektīvs pasākums, tad aizvien vairāk iezīmējas, ka kopīpašuma daļa ir privātīpašums, un katrs privātīpašnieks meklē sev ērtāko, lētāko un labāko risinājumu. Tehnoloģijas attīstās, tiek izmantots saules un zemes siltums, tādēļ izaicinājums būs mēroties spēkiem ar jaunajām tehnoloģijām un iespējām, ko tās dod. Nevar izslēgt, ka dzīvokļu vai ēku īpašnieki, kādā dienā nolemts, ka vēlas izmantot citu siltuma alternatīvu. Iespējams, mums būs jāsper solis arī šādā lauciņā.

Tas savukārt nozīmē, ka mums kā darbiniekiem jābūt elastīgākiem. Tehnoloģijām aizstājot cilvēku darbaspēku, no mums tiek pieprasītas vairāku veidu zināšanas. Laiks piespiež mainīties un augt, stagnēt nevaram atļauties.

Paldies manai komandai par profesionalitāti, katrs uzņēmumā atbildīgi veic savu darbu. Ārkārtas situācijās vienmēr varu paļauties uz saviem darbiniekiem, īpašs atbalsts ir tehniskais direktors Jānis Keišs.

Lai uzņēmums būtu tāds, kāds tas ir šodien, ārkārtīgi liels atbalsts vienmēr ir bijis no Kuldīgas novada pašvaldības. Kopējais redzējums kādam uzņēmum būt, sniegtais galvojums kredītiem, lai varētu izbūvēt siltumtrases, uzbūvēt koģenerācijas elektrostaciju, Lapegļu ielas katlumāju un tagad arī katlumāju Priedainē.

Viss darba mūžs vienā uzņēmumā

RUDĪTE ZEIKMANE, grāmatvede: “Šajā uzņēmumā esmu nostrādājusi 40 gadus! Uzņēmumā strādāju kopš tā nodibināšanas 1977. gadā. Iepriekš bija tāda dzīvokļu saimniecības pārvalde, no tās atdalīja siltuma nozari, jo tā bija kļuvusi pārāk komplicēta, un tika izveidots šis uzņēmums. Pirmais direktors bija Žanis Grīslis, kurš tagad gan jau ir miris, strādājām Liepājas ielā 15. Pēc tam kantori pārcēla uz Baznīcas ielu 9, atradāmies pašos bēniņos, tad pārcēlāmies uz telpām Ventspils ielā 17, pēc tam uz Skolas ielu 1, Planīcas ielu 4 un tagad esam Lapegļu ielā 8.

Otrais priekšnieks bija Juris Hofmanis. Viņa laikā uzņēmums tika iekļauts Kuldīgas rajona Dzīvokļu komunālās saimniecības ražošanas apvienības sastāvā. Vairākos Latvijas rajonos tika uztaisīts šāds eksperiments, apvienojot ūdenssaimniecības, komunālo pakalpojumu sniedzējus un siltumtīklus. Pēc laika siltumtīkli atdalījās no apvienības, jo tā sevi neattaisnoja. Bija arī laiks, kad lielā priekšniecība mums atradās Rīgā, katru ceturksni atskaites vedām uz galvaspilsētu.

Padomju laikos bija liela kadru mainība, meistariem bija grūti, pašiem brīžiem nācās kurināt, jo bieži vien darbinieki bija “zaļā pūķa” varā.

Interesants laiks bija, kad uzņēmums nodarbojās ar bišu dravas kopšanu. Padomju laikos katram uzņēmumam vajadzēja blakus saimniecību.

Agrākos laikos visās malās bija katlumājas! Ļoti daudz kurināja ar oglēm. Atceros, ir ziema, atnāk slapja un sasalusi krava. Vīri brauca uz Skrundu, kapāja ar cirtņiem, lai varētu ogļu kravu atvest uz Kuldīgu. Arī ar šķidro degvielu kurināja, bet parasti jau novembrī fondi beidzās. Tad nu domājām, ko iesākt, bet tad atkal kaut ko piešķīra, un kurinājām tālāk. Trauksmaini tie laiki ir bijuši. Par rutīnu nevar būt runas.

J.Hofmani uzņēmuma vadībā nomainīja Anatolijs Spiridovičs, pēcāk amatā stājās Valdis Danenbergs, bet, izveidojoties Kuldīgas novadam, darbu uzsāka esošais valdes priekšsēdētājs Artis Roberts.

Kad sāku strādāt, rēķināšanai izmantoju aritmometru, skaitāmos kauliņus, kalkulatori un datori nāca vēlāk.

Padomju laikos vienmēr bijām zaudējumu uzņēmums. Gada beigās zaudējumus sedza Rīga. Vienubrīd zaudējumus sedza arī pilsētas dome un rajona padome. Senāk siltums tika dāvināts. Izdevīgi bija tiem, kas dzīvoja jaunajās mājās, bet privātmāju īpašniekiem gan bija pašiem par visu jāmaksā. Mūsdienās uzņēmums nevar atļauties strādāt ar zaudējumiem, tad tas izput.

Ja būtu izvēle strādāt vēlreiz vienā darbavietā 40 gadus, noteikti to darītu. Uz darbu esmu gājusi ar prieku. Darbā izveidojusies laba draudzība ar bijušo kasieri Viju Liakoviču un Skaidrīti Volkanovsku, kura bijusi gan kurinātāja, gan dispečere, gan noliktavas pārzine.

Visu mūžu esmu bijusi grāmatvede. Jaunībā man patika arī vēsture, bet tolaik vēsture bija cieši saistīta ar politiku, tādēļ atmetu domu par vēstures studēšanu. Beidzamajā brīdī aizgāju mācīties par grāmatvedi. Mana mamma arī bija grāmatvede, vidusskolas laikā vienu vasaru pastrādāju ar papīriem un tā aizgāju mācīties. Matemātika ir tas priekšmets, kas man paticis vienmēr.

Savukārt pēc darba brīvajā laikā vienmēr esmu dejojusi. Tautiskās dejas dejoju gan “Ventā”, gan “Bandavā”. Tagad gan vairs apmeklēju tikai vingrošanu.

Esmu dzimusi un dzīvojusi Kuldīgā, šeit izaugušas divas manas meitas, man nekad nav gribējies prom no Kuldīgas. Šī ir mana pilsēta, kur aizvadīts viss darba mūžs.”

Atgriezties, lai strādātu savā specialitātē

JURIS HOFMANIS, inženieris: “Uzņēmumā esmu strādājis ar diviem piegājieniem – no 1980. līdz 1988. gadam un kopš 1994. gada līdz pat šim brīdim. Pēc Rīgas Politehniskā institūta pabeigšanas kļuvu par inženieri šajā iestādē. Pēc četru gadu darbības kļuvu par uzņēmuma direktoru. Pie mums strādāja līdz pat 160 cilvēku, bija vairāk nekā 30 katlumāju. Tās atradās Kuldīgā, Ēdolē, Skrundā, pat Priekulē un Grobiņā.

1982. gadā intensīvi strādājām, jo bija paredzēts padot siltumu no Dzelzsbetona katlumājas Priedainē uz Kuldīgu. Realizējām daļu no visa šī milzīgā projekta. Miljons rubļu tika ieguldīti siltumtrašu būvniecībā no Dzelzsbetonu katlumājas līdz Planīcas ielas katlumājai. Bija liela siltumtrase no Dzelzsbetona rūpnīcas Priedainē pa kalnu uz leju uz pilsētu. Planīcas ielas katlumājā tika izbūvēta pārsūknēšanas stacija, jo bija nepieciešamība vadīt siltumu arī atpakaļ. Pirmais etaps tika realizēts. Tālāk bija plānots, ka sāksim Kuldīgas siltumtīklu trašu modernizāciju un izbūvēšanu Liepājas ielā. Bija paredzēts likvidēt visas katlumājas Kuldīgā. Iecere bija laba, cauruļu diametri bija iespaidīgi. Bija izbūvētas virszemes caurules ar viaduktu pāri Kuldīgas apvedceļam. Tajos laikos tas skaitījās moderni un progresīvi, jo varēja samazināt piesārņojumu Kuldīgā. Smogs bija jūtams, jo Kuldīga atrodas ieplakā un vēju daudzums ir neliels. Neskaitāmās katlumājas, kuras kurināja gan ar oglēm, gan mazutu, gan slānekļa eļļu atstāja negatīvu iespaidu uz gaisa tīrību pilsētā. Īpaši indīga bija slānekļa eļļas dedzināšana lielajās katlumājās. Viens otrs kurinātās staigāja pat ar zilganu ādas krāsu, kas ir saindēšanās pazīme. Pēc tam slānekļa eļļu aizliedza. Šis toreiz grandiozais projekts apstājās pusceļā, jo valdības un tehnoloģijas mainījās, cenas sadārdzinājās, kā arī nebija pietiekami daudz patērētāju, Planīcas ielas kvartāls viens pats nespēja nodrošināt siltuma zudumus. Agrāk izbūvētā trase tagad ir sagriezta lūžņos.

Piedzīvoju arī lielo reorganizāciju. Cilvēki rajona padomē vēlējās sniegt iedzīvotājiem lielāku, pilnvērtīgāku un kvalitatīvāku pakalpojumu, tādēļ tika izveidota Dzīvokļu komunālās saimniecības ražošanas apvienība. Doma bija laba, bet mehānisms nedarbojās. Tās bija neskaitāmas sēdes, sapulces, es sacēlos un aizgāju prom no uzņēmuma vadības, mani neapmierināja notiekošais.

Pēc vairāku gadu darba Dzelzsbetona konstrukcijas rūpnīcā, un savā zemnieku saimniecībā, tomēr atkal atgriezos darbā “Kuldīgas siltumtīklos”. Lai atjaunotu savas zināšanas, intensīvi sāku mācīties Latvijā un ārvalstīs, apgūstot dažādas jaunās tehnoloģijas.

1996. gads bija pavērsiens KS attīstībā – Kuldīgā tika izbūvēti rūpnieciski izolēti cauruļvadi. Tas deva iespēju saprast, ka mēs ar nelieliem siltuma trašu zudumiem varam realizēt lielāku siltuma enerģijas piegādi iedzīvotājiem. Dāņu uzņēmums “Logstoror” radīja mums iespēju iepazīt jaunu un progresīvu tehnoloģiju siltumtrašu būvniecībā. Veicām apmācības darbiniekiem, sākām paši būvēt. Dāņu inženieris pat no Arābu emirātiem brauca pārbaudīt mūsu darba kvalitāti! Ja vecā tipa caurulēm, siltuma zudumi ir līdz 50%, tad jaunajām – 12 līdz 17%. Pilnīgi izbēgt no siltuma zudumiem vēl nevar.

Tagad katru reizi izveidojot jaunu siltumtrašu posmu un pievienojot jaunu objektu, mums veidojas ekonomija no siltumtrašu zudumiem, un uz tā rēķina, nemainot jaudu katlumājā, varam palielināt patērētāju skaitu.

Strādāšu, kamēr vien veselība ļaus. Brīvajā laikā atrodu ko būvēt, celt, tas ir mans vaļasprieks.”

Izaugsmes ceļš uzņēmumā

ALEKSANDRS ZABARINS, Remontdarbu struktūrvienības vadītājs: “Pabeidzu vidusskolu, iestājos Rīgas Valsts tehnikumā, izmācījos par tehniķi ekonomistu un atnācu strādāt uz KS. Sāku strādāt par kurinātāju, tad par santehniķi mācekli, un vēlāk jau par meistaru. 2002. gadā pabeidzu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Kuldīgas filiāli un šobrīd uzņēmumā esmu remontdarbu struktūrvienības vadītājs. Tiešajos pienākumos ietilpst plānot un vadīt remontdarbu izpildi katlumājās pilsētā un pagastos, siltumtrasēs, kā arī sniedzam avārijas dienesta pakalpojumus “Kuldīgas komunālajiem pakalpojumiem”, kuri apsaimnieko vairāk nekā 350 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku. Kanalizācijas problēmas, ūdensvadu plīsumi, visu to mēs darām.

Uzņēmumā strādāju jau 21 gadu un šo gadu laikā uzņēmums ir ļoti audzis. Kad atnācu strādāt, bija daudz katlumāju, katrā ogļu čupa, ļoti daudz kurinātāju. To visu likvidējot, pārgājām uz divām modernām katlumājām Kuldīgā. Iedzīvotājiem tagad ir daudz labāk. Atceros, ka pilsētas centrā, kurinot ar oglēm, ar sodrējiem bija noklāta visa apkārtne.

Esmu arī ilggadējs KS arodbiedrības priekšsēdētājs. Mēs sadarbojamies ar sociālajiem partneriem un cenšamies iegūt labākus nosacījumus mūsu darbiniekiem.

Visas daudzdzīvokļu mājas, kurās ir centralizēts siltais ūdens, ir KS sasniegums. Daudzdzīvokļu ēkās siltā ūdens apgādes sistēma bija sabrukusi, mēs to atjaunojām. Atslēdza tāpēc, ka sistēma bija novecojusi, bet pēc tam, lai atkal palaistu silto ūdeni, siltummezgli bija jābūvē no jauna, ventiļus vajadzēja mainīt, jo cirkulācijas nebija, un to milzīgo darbu izdarījām mēs.

Kolektīvs mums ir ļoti labs, katram no mums ir savs hobijs. Es – makšķerēju, Jānis Keišs brauc ar motociklu, Juris Hofmanis veic dažādus remontdarbus, Sņežana Zaļkalne cep kūkas un taisa skaistas dekorācijas, Artis Roberts dzied korī. Kopīgo pasākumu varētu būt vairāk, jo tie ir jauki. Uz darbu nāku ar prieku!”

Daudz laimes dzimšanas dienā!

PĒTERIS GOBZEMIS, SIA „Kuldīgas komunālie pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs:

“Novēlu neaptrūkt jaunām idejām un spēt tās īstenot, droši doties pretī jauniem izaicinājumiem, būt tikpat atsaucīgiem un profesionāliem arī turpmāk! “Kuldīgas siltumtīkli” ir stabils sadarbības partneris, uz kuru var paļauties, ar kuru kopīgi var atrast labāko un piemērotāko risinājumu dažādiem jautājumiem. Mūsu sadarbība ir kvalitatīva, sastrādāties ir viegli, jo jautājumi tiek risināti ātri, bez birokrātiskiem šķēršļiem un galvenais – saimnieciski loģiski.”

ARNIS ŠTĀLS, Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Lapegle 4” valdes priekšsēdētājs:

“Mūsu attiecības ir labas, uzņēmuma darbinieki ir strādīgi, izpalīdzīgi, nekad neatsaka palīdzību, kaut vai nakts laikā. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Kuldīgas siltumtīkli” palīdzējuši visos jautājumos, kas saistīti ar apkuri – plīsuši radiatori, dažādi santehnikas darbi, problēmas siltummezglā, siltummaiņa nomaiņa, aparatūras uzstādīšana un citi darbi. Novēlu vairāk klientu, jaunus pieslēgumus, plaukt un zelt!”

VALDIS PLAUDIS, dzīvo “Tērcēs-Pārslās” Pelču pagastā:

“Pieredze ar “Kuldīgas siltumtīkliem” mūsu māju iedzīvotājiem ir ļoti laba. Kopš siltumapgādes nodrošināšanu Pelčos pārņēmuši “Kuldīgas siltumtīkli”, sūdzību nav. Siltuma padeves pārtraukumi nekad nav bijuši, un visas problēmas operatīvi atrisinātas.  Prieks, ka pakalpojuma cena atbilst tā kvalitātei! Novēlu visu to labāko, kā arī atrast vietu turpmākai izaugsmei un to piepildīt!”

 

ANITAS ZVINGULES teksts un foto