20/04/2017
Teju 17 kilometru garumā līkumo siltumtrase Kuldīgā, nodrošinot centralizēto siltumapgādi iedzīvotājiem privātmājās, iestādēs un uzņēmumos.
Tā kā ar katlumājās saražoto siltumu pietiek visiem esošajiem klientiem un paliek vēl rezerve, tad katru gadu SIA “Kuldīgas siltumtīkli” paplašina siltumtrašu atzaru tīklu, dodot iespēju centralizēto siltumu iegūt aizvien vairāk patērētājiem pilsētā.
Kādas ir centrālās apkures priekšrocības?
SIA “Kuldīgas siltumtīkli” valdes priekšsēdētājs Artis Roberts: “Centrālās apkures priekšrocības vienā vārdā ir komforts. Te gan jāsaka, ka, lai nonāktu līdz komfortam, vajadzīgi arī ieguldījumi. Pievienojoties centralizētajai siltumapgādei, nav vairs jādomā par kurināmā sagādi un kurināšanu. Katlumājas vietā tiek izbūvēts neliels siltuma mezgls, kas netīrību nerada un liekas pūles neprasa.”
Kā norisinās siltumtrašu izbūve Kuldīgā?
Katru gadu klientu skaits un siltumtrases kopgarums pieaug.
A.Roberts atzīst, ka jaunu siltumtrašu izbūve ir sarežģīts un komplicēts process, jo nākas pārrakt glīti nobruģētas vai noasfaltētas ielas un celiņus, uz laiku izjaukt skaisti iekārtotus dārzus un iekoptus zālājus, izrakt kokus, noņemt žogu, ja tāds ir, bet, pārdzīvojot šādas neērtības un, ieguldot zināmus finanšu līdzekļus, ilgtermiņā tiek iegūts komforts, kas būtiski atvieglo ikdienu un ļauj aizmirst par tādām lietām, kā malkas, brikešu vai granulu gādāšana, apkures katlu tīrīšana, remonts vai nomaiņa, skursteņu tīrīšana, putekļi un regulāra kurināšana.
Siltumtrases Kuldīgā galvenokārt koncentrējas pilsētas centrā, tālākiem atzariem sasniedzot Lapegļu un Virkas ielas galu, Sūru, Pils, Pureņu, Stacijas un Jelgavas ielu. No koģenerācijas elektrostacijas Stacijas ielā 6 izbūvēts atzars, kas stiepjas no veikala “Kurši” līdz bijušajai “Lattelecom” ēkai Jelgavas ielā 65, uz kuru tuvākajā laikā pārcelsies Valsts policija.
Ja iedzīvotāji izrādīs interesi, plānots arī Jelgavas ielā ierīkot siltumtrasi. Atzars ir atstāts pie ēkas Skrundas ielā 18. Izbūvējot siltumtrasi Jelgavas ielā, “Kuldīgas siltumtīkli” varētu slēgt katlumāju Jelgavas ielā 38. Taču šobrīd, lai pievienotu tikai šo vienu ēku centrālajai siltumapgādei, nav ekonomiski pamatoti izbūvēt jaunu trasi, kura turklāt būtu jābūvē cauri privātīpašumam, bijušajai “Vulkāna” teritorijai.
“Šobrīd neesam gatavi investēt tukšā teritorijā, lai pieslēgtu māju Jelgavas ielā 38. Vienas ēkas īpašnieks Jelgavas ielā vēl ir ieinteresēts pievienoties iecerētajai siltumtrasei, bet lielākajai daļai tas šobrīd nav aktuāli, dodot priekšroku autonomai apkurei,” pauž A.Roberts.
SIA “Kuldīgas siltumtīkli” saņēmusi iedzīvotāju ierosinājumus par siltumtrases pieslēguma izveidi Ventspils ielā 2 un 17. Tādēļ tiek apzināta situācija un izskatīti iespējamie risinājumi par siltumtrases izbūvi šajā kvartālā. Lai uzrunātu arī citus šīs apkārtnes iedzīvotājus pieslēgties pilsētas centralizētajai siltumapgādei, ir sagatavotas aptaujas anketas, ar kuru palīdzību noskaidros, vai iedzīvotāji plāno pieslēgt savu īpašumu pie centralizētās siltumapgādes.
Vēloties saņemt pilsētas centralizēto siltumu, kā jārīkojas?
“Mums ir detalizēta karte, kurā redzama visa siltumtrase Kuldīgā. Ja kādam klientam ir interese, jāvēršas “Kuldīgas siltumtīklos” Lapgeļu ielā 8, Kuldīgā, un kopīgi izskatīsim iespējas,” aicina A.Roberts.
Siltumenerģija klientiem tiek piegādāta karstā ūdens veidā, līdz atbildības robežai – mājas ievadventiļiem. Ēkas iekšienē tiek izbūvēts siltummezgls, par to atbildīgi ir paši īpašnieki. Viss, kas atrodas ēkas iekšpusē, jau ir klientu pārziņā.
Kas veido siltumtrases izbūves izmaksas?
Siltumtrases ierīkošanu sarežģī un sadārdzina, ja priekšā ir lielas ēkas. Tām trasi nevar pārvilkt pāri un arī pa apakšu nevar izrakt, tādēļ ir jāmeklē apkārtceļš. Dažreiz liekas, ka tepat jau tā trase ir, bet, lai pievilktu konkrētai ēkai, ir jāveic sarežģīta un dārga apvedceļa izbūve. Ja trasei jāšķērso privātīpašumi, tad no katra īpašnieka ir jāsaņem rakstiska atļauja. Saskaņošana dažreiz aizņem vairāk laika, nekā trases izbūve.
A.Roberts: “Mums katrs klients ir svarīgs. Taču, ja mājai ir maza kvadratūra, tā atrodas tālu prom no maģistrāles, tad siltumtrases izbūves izmaksas būs ļoti lielas un “Kuldīgas siltumtīkliem” nebūs rentabli veikt šādus ieguldījumus. Piemēram, ja 7000 eiro mēs ieguldām, bet māja gadā par piegādāto siltumu samaksā 500 eiro, tad šāds projekts neatmaksājas. Maksā par siltumu ietilpst kurināmā izmaksas, algas. Savukārt, ja ir liels objekts vai vairāki mazāki vienlaikus, tad ieguldījumus atpelnīt var īsākā laika periodā, tie vairs nav gadu desmiti.
Lai cik mums nebūtu sāpīgi teikt, bet ir vietas, kur siltumtrasi var izbūvēt viegli un lēti, bet ir vietas, kur nepieciešami pārāk lieli ieguldījumi, un skaidrs, ka lētāk būs izmantot alternatīvu apkures veidu.”
Kādu pretimnākšanu klients var sagaidīt?
“Katram klientam piemeklējam individuālu risinājumu!
Piemēram, sarunās ar klientu vienojamies, ka siltumtrases izbūvei nepieciešamo materiālu iegādi kompensēs klients, bet mēs piegādāsim siltumu bez maksas, līdz ieguldītā summa būs nosegta.
Ir vairāki uzņēmumi, kuri paši finansējuši siltumtrases izbūvi, un tā tagad ir viņu īpašums, uzņēmuma pamatlīdzeklis.
Siltumtrases izbūves laikā tiek izjaukta labiekārtotā vide, kuru pēc darbu beigšanas cenšamies pēc labākās sirdsapziņas sakārtot, lai izskatītos tieši tāpat, kā bija pirms tam. Liekam bruģi, asfaltējam, sējam zāli, stādām atpakaļ košumkrūmus, visu kas nepieciešams,” uzsver A.Roberts.
Ar kādiem ikmēneša maksājumiem klientam jārēķinās?
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktais siltumenerģijas tarifs jau vairākus gadus ir 49,80 eiro plus PVN par katru patērēto megavatstundu. Viss ir atkarīgs no patēriņa. Katrā mājā uz ievada ir viens skaitītājs, kas uzskaita patērēto siltumenerģiju.
Kāds ir siltumenerģijas tarifs Kuldīgā, salīdzinot ar citām pilsētām?
A.Roberts: “Kurzemē piedāvājam viszemāko cenu par apkuri. Talsos, Ventspilī, Liepājā, Aizputē – visur ir dārgāk. Lētākā cena ir 48 eiro, bet dārgākā jau 62 eiro par megavatstundu bez PVN. Tā kā gāzes cena pēdējos gados ir nokritusies par aptuveni 45%, tad šis apkures veids šobrīd ir lētāks.”
No kā siltumenerģija Kuldīgā un Kuldīgas novadā tiek ražota?
SIA "Kuldīgas siltumtīkli" siltumenerģiju ražo deviņās katlumājās. Četras katlumājas atrodas Kuldīgā – Stacijas ielā 6, Lapegļu ielā 8, Jelgavas ielā 38 un Graudu ielā 21, kur agrāk atradās pansionāts “Venta”. Jelgavas ielas katlumāja tiek kurināta ar granulām, bet Stacijas, Lapegļu un Graudu ielas – ar šķeldu. Savukārt pārējās piecas katlumājas atrodas Kuldīgas novadā – Pelčos, Rumbas pagasta Mežvaldē, Padurē, Rendā un Rendas pagasta Ozolos. Ar malku kurina katlumājas Padurē, Rendā un Ozolos, bet ar granulām – Mežvaldē un Pelčos.
Vai jaudas pietiek, lai nodrošinātu klientiem siltumu arī ziemas spelgonī?
Kuldīgā šobrīd ir pat rezerve. Pēdējās ziemas ir bijušas salīdzinoši siltas, nav bijusi nepieciešamība ražot ar maksimālu jaudu.
Piedāvājat arī siltummezglu un apkures katlu apkalpošanu?
“Ja klients vēlas, “Kuldīgas siltumtīkli” piedāvā arī tādu pakalpojumu kā siltummezglu apkalpošanu. Noslēdzam līgumu un pēc klientu vajadzībām izbraucam uz objektu. Palīdzam sistēmu pieregulēt, pārbaudīt filtrus, veicam apkures katlu remontu un citus nepieciešamos darbus, kas saistīti ar apkures sistēmu,” skaidro uzņēmuma vadītājs.
ANITAS ZVINGULES teksts un foto