Viss darba mūžs vienā uzņēmumā

17/07/2017

Piektdien, 14. jūlijā, pelnītā atpūtā devās SIA “Kuldīgas siltumtīkli” ilggadējā darbiniece, grāmatvede Rudīte Zeikmane.

Paldies par ieguldīto darbu teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Roberts un citi kolektīva darbinieki.

Šogad publicētajā intervijā, kas tapa uzņēmuma 40. dzimšanas dienā, R.Zeikmane stāstīja: “Šajā uzņēmumā esmu nostrādājusi 40 gadus! Uzņēmumā strādāju kopš tā nodibināšanas 1977. gadā. Iepriekš bija tāda dzīvokļu saimniecības pārvalde, no tās atdalīja siltuma nozari, jo tā bija kļuvusi pārāk komplicēta, un tika izveidots šis uzņēmums. Pirmais direktors bija Žanis Grīslis, kurš tagad gan jau ir miris, strādājām Liepājas ielā 15. Pēc tam kantori pārcēla uz Baznīcas ielu 9, atradāmies pašos bēniņos, tad pārcēlāmies uz telpām Ventspils ielā 17, pēc tam uz Skolas ielu 1, Planīcas ielu 4 un tagad esam Lapegļu ielā 8.

Otrais priekšnieks bija Juris Hofmanis. Viņa laikā uzņēmums tika iekļauts Kuldīgas rajona Dzīvokļu komunālās saimniecības ražošanas apvienības sastāvā. Vairākos Latvijas rajonos tika uztaisīts šāds eksperiments, apvienojot ūdenssaimniecības, komunālo pakalpojumu sniedzējus un siltumtīklus. Pēc laika siltumtīkli atdalījās no apvienības, jo tā sevi neattaisnoja. Bija arī laiks, kad lielā priekšniecība mums atradās Rīgā, katru ceturksni atskaites vedām uz galvaspilsētu.

Padomju laikos bija liela kadru mainība, meistariem bija grūti, pašiem brīžiem nācās kurināt, jo bieži vien darbinieki bija “zaļā pūķa” varā.

Interesants laiks bija, kad uzņēmums nodarbojās ar bišu dravas kopšanu. Padomju laikos katram uzņēmumam vajadzēja blakus saimniecību.

Agrākos laikos visās malās bija katlumājas! Ļoti daudz kurināja ar oglēm. Atceros, ir ziema, atnāk slapja un sasalusi krava. Vīri brauca uz Skrundu, kapāja ar cirtņiem, lai varētu ogļu kravu atvest uz Kuldīgu. Arī ar šķidro degvielu kurināja, bet parasti jau novembrī fondi beidzās. Tad nu domājām, ko iesākt, bet tad atkal kaut ko piešķīra, un kurinājām tālāk. Trauksmaini tie laiki ir bijuši. Par rutīnu nevar būt runas.

J.Hofmani uzņēmuma vadībā nomainīja Anatolijs Spiridovičs, pēcāk amatā stājās Valdis Danenbergs, bet, izveidojoties Kuldīgas novadam, darbu uzsāka esošais valdes priekšsēdētājs Artis Roberts.

Kad sāku strādāt, rēķināšanai izmantoju aritmometru, skaitāmos kauliņus, kalkulatori un datori nāca vēlāk.

Padomju laikos vienmēr bijām zaudējumu uzņēmums. Gada beigās zaudējumus sedza Rīga. Vienubrīd zaudējumus sedza arī pilsētas dome un rajona padome. Senāk siltums tika dāvināts. Izdevīgi bija tiem, kas dzīvoja jaunajās mājās, bet privātmāju īpašniekiem gan bija pašiem par visu jāmaksā. Mūsdienās uzņēmums nevar atļauties strādāt ar zaudējumiem, tad tas izput.

Ja būtu izvēle strādāt vēlreiz vienā darbavietā 40 gadus, noteikti to darītu. Uz darbu esmu gājusi ar prieku. Darbā izveidojusies laba draudzība ar bijušo kasieri Viju Liakoviču un Skaidrīti Volkanovsku, kura bijusi gan kurinātāja, gan dispečere, gan noliktavas pārzine.

Visu mūžu esmu bijusi grāmatvede. Jaunībā man patika arī vēsture, bet tolaik vēsture bija cieši saistīta ar politiku, tādēļ atmetu domu par vēstures studēšanu. Beidzamajā brīdī aizgāju mācīties par grāmatvedi. Mana mamma arī bija grāmatvede, vidusskolas laikā vienu vasaru pastrādāju ar papīriem un tā aizgāju mācīties. Matemātika ir tas priekšmets, kas man paticis vienmēr.

Savukārt pēc darba brīvajā laikā vienmēr esmu dejojusi. Tautiskās dejas dejoju gan “Ventā”, gan “Bandavā”. Tagad gan vairs apmeklēju tikai vingrošanu.

Esmu dzimusi un dzīvojusi Kuldīgā, šeit izaugušas divas manas meitas, man nekad nav gribējies prom no Kuldīgas. Šī ir mana pilsēta, kur aizvadīts viss darba mūžs.”

ANITA ZVINGULE