Kurināmā cenas nevar prognozēt

06/08/2019

Šobrīd koksnes kurināmā cenu kāpums ir apstājies, cenas nedaudz kritušās, taču globālā tirgus, eksporta iespēju samazināšanās un kaimiņvalstu konkurences dēļ grūti prognozēt pārmaiņas pat tuvākajā laikā.

Galvenokārt no vietējiem

Tikko beigusies SIA Kuldīgas siltumtīkli (KS) izsludinātā cenu aptauja par šķeldas, granulu un malkas piegādi nākamajā apkures sezonā, un jau tiek slēgti līgumi. Trim katlumājām (Lapegļu un Stacijas ielā Kuldīgā un Priedainē) šķeldu piegādās Kurmāles zemnieku saimniecība Pūces, Pelču SIA Mežmaļi, Snēpeles Energoparks, Kuldīgas Palleteries, Ķekavas Ekomežs un Rīgas pilnsabiedrība Daibi apvienība. Ja KS šķeldas katlumājās kādā brīdī būs vajadzīgs vairāk kurināmā, tiks slēgti papildu līgumi ar SIA Ūsi no Kalvenes un Rietumu enerģiju no Tukuma, kā arī zemniekiem, kuri Kuldīgas novadā ražo šķeldu.

Škeldas piegādei pieteicās 13 pretendenti. Kopējais kurināmā apjoms Kuldīgas un Priedaines katlumājās ir 50 tūkstoši berkubu, taču patēriņš var mainīties atkarībā no laika apstākļiem ziemā. Uzņēmuma valdes priekšsēdis Artis Roberts norāda, ka gandrīz visi šķeldas piegādātāji ir tie paši, ar kuriem jau iepriekš slēgti līgumi. Jauna sadarbība būs vienīgi ar SIA Ūsi un Rietumu enerģiju.

Izvērtējot iespējas

Izvērtējot četrus granulu piegādes piedāvājumus, tika vērtētas gan KS vajadzības, gan iespējas. Par kurināmā piegādi katlumājām Pelčos un Rumbas pagasta Mežvaldē līgumi tiks slēgti ar SIA Scandbio un Akvarius. Savukārt uz kurinātavu Kuldīgā, Jelgavas ielā, kā arī uz Rendas centru un Ozoliem granulas vedīs SIA Pellet 4energia. Rēķināts, ka kopumā vajadzēs ap 420 tonnām granulu. Malka tiks iepirkta no piegādātājiem, kas piedāvāja zemāko cenu. Pieteicās astoņi uzņēmumi, no tiem līgumi par malkas piegādi katlumājai Padurē un Rendā slēgti ar Laskanamežs un SIA Mežsaimnieks.

Gaidāmas tarifa izmaiņas

Uzņēmums ir iesniedzis jaunu apkures tarifa projektu sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. Plānotais palielinājums ir par aptuveni 7%. Viens no apkures izmaksu sadārdzināšanās galvenajiem iemesliem ir kurināmā cenu kāpums. Cena cēlās jau labu laiku, bet īpaši pieauga pirms divām sezonām, kad bija ļoti slapja vasara un rudenī nepārstāja līt, tādēļ ilgu laiku Kurzemē mežos bija grūti, kā arī daudzviet pat neiespējami iebraukt. Par 30% palielinājās cena gan šķeldai, gan granulām, gan malkai. „Cenas ir ļoti mainīgas,” teic A.Roberts. „Salīdzinot ar iepriekšējā gada cenām, šobrīd tās ir nedaudz zemākas. Bet, ja salīdzina ar to, kādas bija pirms gadiem diviem trim, tad pašreizējās ir krietni augstākas.”

Cer uz kritumu, bet šaubās

Tā kā KS līgumus slēdz ar vairākām firmām, cenas ir dažādas. Viens no kritērijiem ir tas, lai tā būtu lētāka, taču jāņem vērā arī kvalitātes, apjoma un piegādes prasības. Vidēji berkubs šķeldas šobrīd maksā 11–12 eiro. Pagājušajā gadā nebija krasu ārējo apstākļu, līdz ar to kurināmā tirgus it kā nomierinājās, bet vēl kādu laiku krīzes ietekmē cenas turējās augstu, tad nedaudz nokrita, bet ne tik zemu kā iepriekš. Jāņem vērā, ka pa šo laiku kāpušas arī degvielas cenas, palielinājušās algas un citas izmaksas. Diez vai kritumu turpmāk var gaidīt, vismaz ne ievērojamu,” piebilst A.Roberts.

Ilgtermiņā ir riskanti

Nestabilā tirgus dēļ līgumi par kurināmā piegādi tiek slēgti uz vienu apkures sezonu. „Mēs varētu noslēgt uz pieciem gadiem, bet, ja pēkšņi parādīsies liels pieprasījums, piegādātājs vedīs tur, kur maksā vairāk,” skaidro A.Roberts. „Protams, pastāv soda sankcijas, bet tām jābūt līgumā ļoti precīzi iestrādātām, lai nerastos strīdi. Piegādātājs vēlas cenā iekļaut arī savu risku cenu svārstību dēļ, bet pircējam nav izdevīgi, ja cena ilgtermiņā ir augstāka nekā līguma slēgšanas brīdī. Piegādātāji nepārtraukti rēķina, kur izdevīgāk vest. Vasarā ir mierīgi, bet, kad sāksies apkures sezona, var gaidīt pārmaiņas gan vietējā pieprasījuma un piedāvājuma, gan globālā tirgus un eksporta dēļ. Jāņem vērā arī Lietuvas biržas ietekme.”

Ietekmē notikumi Eiropā

Kurmāles zemnieku saimniecība Pūces nodarbojas ar mežizstrādi, kā arī lauku un ceļmalu attīrīšanu no krūmājiem. Jau vairākus gadus saimniecība piegādā kurināmo KS un patērētājiem Liepājas pusē. „Šobrīd nozarē sākusies tāda kā stagnācija,” teic saimniecības īpašnieks Māris Pujāts. „Ja nav pieprasījuma, nav noieta. Tas ir saistīts ar notikumiem Eiropā, kur tagad cērt daudz vairāk nekā iepriekš. Kopumā pieprasījums pēc šķeldas ir audzis, taču pie mums tas nav palielinājies, toties samazinājies eksports. Bija vējgāzes Francijā, Vācijā, viņiem pašiem tagad pietiek savas koksnes. Citur mežos daudz kaltušo koku, jo slimības, kaitēkļi savairojušies. Palielinājusies vietējā izstrāde, un nav vajadzības importēt izejmateriālus vai gatavu produkciju. Tāpat nozari ietekmē Anglija un Brexit, nav zināms, kādas pārmaiņas līdz ar to būs. Šie faktori bremzē.”

Zemākais aiz muguras

Lai gan eksports mazinājies, mežizstrādātājiem vēl darbs ir, aizpildot robu, ko radīja dīkstāve iepriekšējās sezonās, kad tika iztērēti visi koksnes uzkrājumi. „Ostās atsākusies papīrmalkas iepirkšana, cena par pāris eiro lielāka, tas nozīmē, ka zemākais punkts aiz muguras,” rēķina M.Pujāts. „Taču tikpat labi var teikt, ka krīzes brīdī cena nomesta tik zemu, ka tie daži eiro neko neatsver.”

Malku vēl pērk

Pūces piegādā šķeldu tuvējiem patērētājiem, tādējādi ietaupot transporta izmaksas. Nedaudz tiek piedāvāta malka, pēc kuras ir pieprasījums, jo Kuldīgas mājsaimniecībās tā ir viens no biežāk izmantotajiem kurināmā veidiem. Pēc M.Pujāta teiktā, šķeldas ražotāju mūspusē ir daudz, eksporta mazināšanās rada konkurenci, tāpēc cenu kāpumam it kā nevajadzētu būt. Taču tas var notikt, pieprasījumam augot. Atšķirībā no citiem piegādātājiem, Pūces varētu slēgt līgumu par šķeldas piegādi ilgākā termiņā, ne tikai uz vienu sezonu, ņemot vērā transporta kapacitāti. Tajā pašā laikā strauja cenu kāpuma dēļ saimniecība būtu zaudētājos, jo nevarētu vairs iepirkt cirsmas kopšanai un saražot vajadzīgo daudzumu šķeldas.

Lietuva sāka straujāk

Ja vēl pirms gadiem mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumi ražošanas atlikumus pārdeva malkā, tad tagad liela daļa visu pārstrādā šķeldā. SIA Stiga RM piegādā šķeldu Kurzemes koģenerācijas stacijām.

„Kurināmā cenu svārstības tirgū izraisa patēriņš apkures sezonā,” norāda uzņēmuma Kuldīgas rūpnīcas vadītājs Jānis Osis. „Ja ziema ir silta, tad patēriņš samazinās un rodas pārprodukcija. Ja ziema auksta, piedāvājums ar pieprasījumu līdzsvarojas. Pēdējos gados Latvijā pieaudzis šķeldas piedāvājums no kaimiņvalstīm. 90. gados daudzi kokapstrādes uzņēmumi koksnes atlikumu nevis šķeldoja, bet pārdeva kā nomaļus malkā. Lietuvā ātrāk pārgāja uz šķeldošanu. Šobrīd viņu piedāvājums ir vērā ņemams un daudz tiek eksportēts.”

Pa jūru lētāk

Uzņēmējs neprognozē būtisku šķeldas kurināmā patēriņa pieaugumu. Šobrīd pie mums vairs netiek tik vērienīgi būvētas jaunas katlumājas vai koģenerācijas stacijas, kurās izmanto šķeldu, kā tas bija pirms dažiem gadiem, kad tām bija valsts atbalsts. Taču patēriņa apjomus nevar vērtēt vien Latvijas mērogā – jāskatās Baltijas jūras reģiona valstu kopaina. „To, ko var aizvest ar mašīnu līdz Latgalei, uz Zviedriju vai Dāniju ar kuģi transportēt ir pat lētāk. Mums šķelda nav pamatprodukcija, nav ekonomiski to vest tālāk par 100–150 km. Turklāt nav piegādes servisa, pārdodam tām kompānijām, kas pašas brauc pakaļ.

DAINA TĀFELBERGA, laikraksts "Kurzemnieks"