23/01/2019
To, cik liela būs maksa par siltumenerģiju, nosaka ēkā patērētās siltumenerģijas apjoms. Savukārt siltumenerģijas patēriņu galvenokārt ietekmē klimatiskie apstākļi, proti, āra gaisa temperatūra apkures sezonas laikā.
Jo zemāka gaisa temperatūra, jo vairāk siltumenerģijas būs nepieciešams silta mājokļa nodrošināšanai, un otrādi. Jo ziema būs siltāka, jo mazāk tiks patērēta siltumenerģija.
Tāpat siltumenerģijas patēriņu ietekmē ēkas tehniskais stāvoklis jeb ēkas siltumnoturība, kā arī iedzīvotāju paradumi, cik siltās telpās iedzīvotāji vēlas uzturēties, kā arī, cik rūpīgi izturas pret siltumenerģijas taupīšanu.
Dati par centrālo siltumapgādi liecina, ka siltumenerģijas ražošanā un piegādē līdz ēkai siltuma zudumi ir ievērojami mazāki par to siltumenerģijas apjomu, kas tiek nelietderīgi izmantots ēkā. Ja vidēji siltumenerģijas ražošanā zudumi sastāda 6-10%, piegādē 12-18%, tad zudumi katrā ēkā aiz siltumenerģijas piegādes robežas sastāda no 30 līdz pat 50%.
Mājsaimniecībām pastāv iespēja samazināt savu siltumenerģijas patēriņu un līdz ar to maksājumu par siltumu. Viena no biežāk izmantotajām iespējām ir vienoties ar savu nama pārvaldītāju, lai mājoklim tiktu uzstādīta un nodrošināta efektīva siltuma patēriņa regulācija, piemēram, samazinot temperatūru telpās par 1 grādu, kad tās netiek izmantotas, rēķinu var samazināt par vidēji 5%.
Siltumenerģijas patēriņu ievērojami var samazināt, veicot ēkas siltināšanas pasākumus. Kvalitatīva ēkas siltumizolācija siltuma patēriņu vidēji var samazināt par 35-50%, un pat 60%.
Foto: pexels.com