Juri, paldies par ieguldījumu “Kuldīgas siltumtīklos”!

31/03/2021

Šodien, 31. martā, pēdējā darba diena “Kuldīgas siltumtīklos” ir inženierim Jurim Hofmanim, kurš pēc gariem darba gadiem dodas pelnītā atpūtā.

J.Hofmanis uzņēmumā strādājis ar diviem piegājieniem – no 1980. līdz 1988. gadam un kopš 1994. gada līdz pat šim brīdim.

Daloties atmiņās, J.Hofmanis stāsta: “Pēc Rīgas Politehniskā institūta pabeigšanas kļuvu par inženieri šajā iestādē. Pēc četru gadu darbības kļuvu par uzņēmuma direktoru. Pie mums strādāja līdz pat 160 cilvēku, bija vairāk nekā 30 katlumāju. Tās atradās Kuldīgā, Ēdolē, Skrundā, pat Priekulē un Grobiņā.

1982. gadā intensīvi strādājām, jo bija paredzēts padot siltumu no Dzelzsbetona katlumājas Priedainē uz Kuldīgu. Realizējām daļu no visa šī milzīgā projekta. Miljons rubļu tika ieguldīti siltumtrašu būvniecībā no Dzelzsbetonu katlumājas līdz Planīcas ielas katlumājai. Bija liela siltumtrase no Dzelzsbetona rūpnīcas Priedainē pa kalnu uz leju uz pilsētu. Planīcas ielas katlumājā tika izbūvēta pārsūknēšanas stacija, jo bija nepieciešamība vadīt siltumu arī atpakaļ. Pirmais etaps tika realizēts. Tālāk bija plānots, ka sāksim Kuldīgas siltumtīklu trašu modernizāciju un izbūvēšanu Liepājas ielā. Bija paredzēts likvidēt visas katlumājas Kuldīgā. Iecere bija laba, cauruļu diametri bija iespaidīgi. Bija izbūvētas virszemes caurules ar viaduktu pāri Kuldīgas apvedceļam. Tajos laikos tas skaitījās moderni un progresīvi, jo varēja samazināt piesārņojumu Kuldīgā. Smogs bija jūtams, jo Kuldīga atrodas ieplakā un vēju daudzums ir neliels. Neskaitāmās katlumājas, kuras kurināja gan ar oglēm, gan mazutu, gan slānekļa eļļu atstāja negatīvu iespaidu uz gaisa tīrību pilsētā. Īpaši indīga bija slānekļa eļļas dedzināšana lielajās katlumājās. Viens otrs kurinātās staigāja pat ar zilganu ādas krāsu, kas ir saindēšanās pazīme. Pēc tam slānekļa eļļu aizliedza. Šis toreiz grandiozais projekts apstājās pusceļā, jo valdības un tehnoloģijas mainījās, cenas sadārdzinājās, kā arī nebija pietiekami daudz patērētāju, Planīcas ielas kvartāls viens pats nespēja nodrošināt siltuma zudumus. Agrāk izbūvētā trase tagad ir sagriezta lūžņos.

Piedzīvoju arī lielo reorganizāciju. Cilvēki rajona padomē vēlējās sniegt iedzīvotājiem lielāku, pilnvērtīgāku un kvalitatīvāku pakalpojumu, tādēļ tika izveidota Dzīvokļu komunālās saimniecības ražošanas apvienība. Doma bija laba, bet mehānisms nedarbojās. Tās bija neskaitāmas sēdes, sapulces, es sacēlos un aizgāju prom no uzņēmuma vadības, mani neapmierināja notiekošais.

Pēc vairāku gadu darba Dzelzsbetona konstrukcijas rūpnīcā, un savā zemnieku saimniecībā, tomēr atkal atgriezos darbā “Kuldīgas siltumtīklos”. Lai atjaunotu savas zināšanas, intensīvi sāku mācīties Latvijā un ārvalstīs, apgūstot dažādas jaunās tehnoloģijas.

1996. gads bija pavērsiens KS attīstībā – Kuldīgā tika izbūvēti rūpnieciski izolēti cauruļvadi. Tas deva iespēju saprast, ka mēs ar nelieliem siltuma trašu zudumiem varam realizēt lielāku siltuma enerģijas piegādi iedzīvotājiem. Dāņu uzņēmums “Logstoror” radīja mums iespēju iepazīt jaunu un progresīvu tehnoloģiju siltumtrašu būvniecībā. Veicām apmācības darbiniekiem, sākām paši būvēt. Dāņu inženieris pat no Arābu emirātiem brauca pārbaudīt mūsu darba kvalitāti! Ja vecā tipa caurulēm, siltuma zudumi ir līdz 50%, tad jaunajām – 12 līdz 17%. Pilnīgi izbēgt no siltuma zudumiem vēl nevar.

Brīvajā laikā atrodu ko būvēt, celt, tas ir mans vaļasprieks.”

Juri, SIA “Kuldīgas siltumtīkli” kolektīvs pateicas Tev par ieguldīto darbu un novēl skaistus un mierpilnus turpmākos dzīves gadus! Paldies Tev!