11. novembris - Lāčplēša diena

11/11/2021

Lāčplēša diena ir kopīgiem spēkiem – karavīru, brīvprātīgo, sieviešu, jauniešu, politiķu, ierēdņu utt. – gūtas uzvaras piemiņas diena. 1919. gada 11. novembrī tika gūta uzvara ne tikai pār pretinieku – pulkveža Pāvela Bermonta komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju Rīgā, bet arī pār neticību saviem spēkiem, neticību savas valsts nākotnei un neatkarībai. 

Lāčplēša dienu valstī noteikto ierobežojumu dēļ Kuldīgas novadā šogad atzīmēs citādāk, tomēr saglabājot svētku un kopības sajūtu. Svētku gaisotni Kuldīgā, Skrundā un pagastos radīs patriotiskā noskaņā veidoti svētku rotājumi.

Īpašs jaunums – uz laiku no Lāčplēša dienas līdz valsts svētkiem Kuldīgā, Liepājas un Kalpaka ielas stūrī, skvērā blakus topošajam Kuldīgas mākslas un radošā klastera ēkai, apskatei būs pieejama pēc arhitektes Zaigas Gailes biroja projekta veidotā piemiņas plāksne par Latvijas brīvību kritušajiem karavīriem. Piemiņas plāksne veidota kā bronzas vairogs.

Piemiņas plāksnes forma atvasināta no saules simbolikas latviešu strēlnieku nozīmītēs, kuras kareivji mēdza izgatavot paši, pārkausējot misiņa jostu sprādzes. Uz plāksnes būs lasāmi Augusta Saulieša dzejoļa vārdi, kas veltīti latviešu kareivjiem. Pēc tam piemiņas vietu līdz pilnīgai būvdarbu pabeigšanai atkal ieskaus norobežojošs žogs, jo būvdarbi Kalpaka ielas kvartālā vēl nav noslēgušies.

Skvēriņā piemiņas plāksni ieskauj astoņas ābelītes, kas pavasarī ziedēs baltiem ziediem, kas simbolizē latviešu strēlnieku sapni par brīvu Latviju, bet rudenī to sarkanie ābolīši simbolizēs augļus, ko latviešu strēlnieku pašaizliedzīgā varonība mums devusi. Vēl šeit uzplauks baltu ziedu pļava, kas simbolizēs sniega klāto Ložmetējkalna apkārtni, kur krita latviešu strēlnieki.

Savulaik, 1935. gada 12. maijā, Latviešu veco strēlnieku biedrības Kuldīgas nodaļa ielika pamatakmeni piemineklim, kas tā arī netika izveidots. Pamatakmens ir saglabājies līdz mūsdienām. Pirms vairākiem gadiem pašvaldībā vērsās atsevišķi Kuldīgas iedzīvotāji, rosinot veidot idejisku brīvībai veltītu vides objektu, kas nebūtu saistīts ar vienu konkrētu laika posmu Latvijas atbrīvošanas cīņu vēsturē, bet ietvertu sevī ideju par Latvijas brīvību, kuras dēļ arī kuldīdznieki ir cīnījušies dažādos laika posmos.

Tradicionālais piemiņas brīdis kritušajiem karavīriem Annas kapos šogad valstī noteikto ierobežojumu dēļ nenotiks, taču Kuldīgas novada pašvaldības un Zemessardzes 4. Kurzemes bataljona vadība piemiņas vietā individuāli noliks ziedus.