Siltums nav bez maksas

18/01/2022

Gada nogale uzņēmumam “Kuldīgas siltumtīkli” ir bijusi gana ražīga. Daudz darba, novēršot avārijas, pieķerti ļaudis, kuri mēģinājuši iejaukties siltuma skaitītājos, atrastas nelegāla pieslēguma vietas, par kurām gadiem visi aizmirsuši. Par to laikraksts “Kurzemnieks” sarunājas ar uzņēmuma vadītāju Andri Aniņu.

Gada beigas bijušas ražīgas.

Jā. Trīs Adventes mums iznāca pavadīt darbā. Viena bija bērnudārzā Cīrulītis, kur pirms 15 gadiem ierīkots siltumtrases pievads, un tas paveikts nekvalitatīvi. Rezultātā, ja pazemē ielikta caurule, kas siltināta ar telpām paredzētu materiālu, ir tikai laika jautājums, kad tā plīsīs. Diemžēl lēni gāja ar avārijas vietas atklāšanu, jo, noslēdzot ventiļus, to atrast nevarēja, precīzu vietu noteicām tikai tad, kad plīsums jau bija pamatīgs un nokusa sniegs.

Gribas, lai cilvēki ieklausās, ka siltumapgāde ir tāda nozare, kurā ļoti svarīgi skatīties ilgtermiņā. Jebkurš darbs, kas izdarīts slikti, atspēlēsies pieckārtīgi – avārijas novēršana būs daudz dārgāka nekā tad, ja remontē ar labiem, piemērotiem materiāliem. Tad darba un finanšu ieguldījums nebūs liels.

Pieļauju, ka daudziem, kuri ar šo jomu nesaskaras, nav saprašanas, ka ir atšķirīgi materiāli iekšdarbiem un āra darbiem. Kur cilvēki kļūdās?

Siltumenerģijas joma nav tāda pati kā santehnika – tā ir sarežģītāka un interesantāka. Ir ļoti liela atšķirība, ko var darīt telpās un ko laukā. Kas der telpām, neder ārā. Es negribu teikt, ka tā vienmēr ir mērķtiecīga kaitniecība, jo bieži vien tā ir nezināšana. Jā, tas savā ziņā ir veids, kā cilvēki mēģina ietaupīt, bet tas neatmaksājas. Bet, ja zini, ka vajadzīga rūpnieciski izolēta caurule, bet tās vietā zemē ieliek telpu materiālu, tad to es jau klasificētu kā kaitniecību. Mazu noziegumu.

Gadās, ka telpās kādam ir par vēsu, un tad tiek nolemts izbūvēt silto grīdu. Ko tas nozīmē? Vienam būs silti, citiem auksti. Ļoti reti šādos gadījumos citi to nejūt. Kas notiek? Mainās mājas siltuma cirkulācija, siltuma atdeve – siltā grīda bieži vien apēd arī kaimiņiem paredzēto siltumu. Lai apsildītu grīdu, vajag daudz vairāk karstā ūdens, tam jāplūst cauri lielākai teritorijai, nevis tikai cauri radiatoriem. Tas pats notiek tad, ja kāds nomaina radiatorus. Dzīvoklī paredzēti viena izmēra, bet kāds uzliek daudz lielākus. Tam, kurš pārbūvējis, ir karsti – jātur vaļā logi, un jāsilda atmosfēra, bet citiem vēsi. Visi maksā vienādi, bet viens sildās vairāk.

Kur vēl var kļūdīties?

Nepareizi tiek iebūvēts pievads, apsaiste, nepareizs ir cauruļu diametrs. Pārējie cieš un maksā.

Ja standarta piecstāvu mājā viens sev ierīko silto grīdu, kā mainās siltumapgāde citiem?

Kā jau minēts, tāda grīda apēd daudz siltā ūdens, kam no stāvvada jānonāk citos dzīvokļos. Ja cirkulācijas cilpā šis dzīvoklis ir pēdējais, tad vēl ir cerība, ka arī pārējiem būs labi, bet, ja pa vidu, tad bez variantiem. Vēl ir tādi faķīri, kuri uztaisa papildu siltuma elementus, aizvelk uz vannas istabu. Ir redzēts, ka no stāvvada pieslēgums radiatoram ir mīkstā caurule, kas pa vidu satīta riņķu riņķos. Cilvēku izdomai nav robežu. Vasarā dzīvoklī bijis meistars, kurš mainījis radiatorus un, to darot, ar fleksi sazāģējis stāvvadu. Nevis nejauši, ka knapi var redzēt, bet tā kārtīgi! Kad rudenī palaiž siltumu, tur karstais ūdens iet pa gaisu strūklām! Gan pašam, gan kaimiņiem applūda dzīvokļi. Turpmāk sistēmu zem spiediena turēsim arī vasarā. Ar vēsu ūdeni, bet lai tā nav tukša.

Daudzi varētu teikt, ka konsultācijas “Kuldīgas siltumtīklos” vai uzņēmuma meistars izmaksās dārgi.

Mūsu izcenojums nav zem pašizmaksas – mēs to nemaz nedrīkstam darīt, bet nedomāju, ka tas ļoti atšķiras no citu cenām. Taču ir runa par kompetenci. Tā nav salīdzināma ar tiem, kuri šādu darbu ikdienā nedara. Kuldīgā nav citas vietas, kur kompetence par siltumu būtu tik liela kā pie mums. Šādi speciālisti nav lēti. Mēs nevienu, kurš nācis pēc padoma, neesam aizraidījuši prom. Tas būs labāk nekā bez zināšanām kaut ko darīt uz savu galvu, jo zinām, ka pēc konsultēšanās sistēma tiks izbūvēta, kā vajag, vai ļoti tuvu tam, un tas ir milzu ieguvums ilgtermiņā. Fiziski palīdzēt visiem pietrūkst laika, bet padomu varam dot jebkurā brīdī. Atnāc un pieklauvē! Es domāju, ka gandrīz katram Kuldīgas iedzīvotājam ir kāds paziņa, kurš strādā pie mums.

Kāda ir situācija ar siltummezgliem mājās?

Jāatzīst, ka lielākajā daļā māju nekas nav darīts kopš padomju gadiem. Ja nav bijušas lielas pārmaiņas, sistēma turpina kalpot; ja kāds kaut ko darījis, lai atrisinātu individuālu problēmu, var sanākt ziepes. Par vairākām mājām zinām, ka tur notikusi pašdarbība un ir problēmas. Ja nemaldos, nevienā daudzdzīvokļu namā siltuma sistēma nav pilnībā nomainīta. Liepājā šādas ēkas ir. Jautājums – vai mājas iedzīvotāji ilgi to var atļauties. Bieži vien viņi turpina dzīvot tā, kā ir, un pārmaksā. Vēl ir problēma, ka mājas vidū ir silti, bet vēsi – tikai gala dzīvokļos. Kā tiek pieņemti kolektīvie lēmumi par siltināšanu? Visiem balsojot. Un tad nereti ir kā teicienā: „Ne mana cūka, ne mana druva.” Daudzstāvu māju burvība... Ir savi ieguvumi – nav jāpļauj zāle, nav jādomā par cauru jumtu, bet ir arī mīnusi. Siltumapgāde to ļoti jūt.

Vai pienācis laiks skaļi runāt par apkures sistēmu maiņu?

Pirmais solis, kuru jau spērām, ir atsevišķas nodaļas izveide: mūsu atbildība beidzas pie ievada mājā, un ir īpaši cilvēki, kuri, sazinoties ar apsaimniekotājiem vai iemītniekiem, dodas pagrabos un apskata siltummezglus. Līdz šim uz apskati vai bojājuma novēršanu esam saukti tad, kad notikusi avārija. Šie cilvēki var siltummezglu apkopt, lai viss būtu kārtībā. Nākamais solis no mūsu puses ir piedāvājums apskatīt arī stāvvadus. Neiet tik ātri, kā bijām plānojuši, bet pamazām ejam uz priekšu. Ir daudz neplānotu darbu, un tieši šobrīd meklējam jaunus darbiniekus. Es labprāt izmantotu iespēju un tos, kuri vēlas šajā jomā strādāt, aicinātu ar mums sazināties.

Gribu tomēr atgriezties pie nelegālajiem pieslēgumiem. Pērn bija skaļš notikums Kuldīgā, Tehnikas ielā.

Situācija ir izpētīta, un tā nav viennozīmīga. Bez vainas nav arī Kuldīgas siltumtīkli, jo laika un naudas trūkuma dēļ savulaik uzņēmums pieslēdzies Tehnikas ielas otrā nama siltuma sistēmai, mutiski apsolot, ka nākamajā gadā ēkai apkārt izbūvēs pats savu trasi, bet tur esošo izmantos tam, lai pagaidām piegādātu siltumu blakus mājai. Gājuši gadi, mainījusies uzņēmuma vadība un darbinieki, un jautājums palicis karājamies gaisā. Bet ēkas īpašnieki nevarēja nezināt, ka caur viņu sistēmām gadiem plūst Kuldīgas siltumtīklu siltums.

Kāda ir kopīgā situācija ar nelegālajiem pieslēgumiem?

Mūsdienās tas ir teju neiespējami, jo sistēmas ir zem spiediena un mēs uzreiz redzam svārstības. Ja tas izdarīts senāk, tad to pamanīsim tikai ar laiku. Diemžēl jāsaka: agrākos laikos bijuši arī tādi uzņēmuma darbinieki, kuri kādreiz iedzīvotājiem palīdzējuši sistēmu apiet, bet tie pie mums vairs nestrādā.

Alberts Dinters, laikraksts “Kurzemnieks”, 18.01.2022.