Siltumapgāde kļuvusi efektīvāka

12/12/2021

“Līdz rudenim cītīgi esam strādājuši, lai Kuldīgas novadā centralizētās apkures saņēmējiem būtu gana silti, kā arī samazinātos ražošanas izmaksas, energoresursu patēriņš un siltuma zudums,” pauž “Kuldīgas siltumtīklu” valdes priekšsēdis Andris Aniņš.

A.Aniņš: ”Aizvadītajās dienās uznāca liels sals – atskatoties uz iepriekšējām ziemām, tik straujš tas sen nebija bijis. Tāpēc iedzīvotājiem par apkuri būs lielāki rēķini, tomēr tie nebūs tik lieli kā tad, ja siltumu ražo ar elektroenerģiju, kas tagad kļuvusi daudz dārgāka. Viens no galvenajiem uzdevumiem šogad līdz kurināšanai bija nodrošināt pietiekamu jaudu. Plānotais ir izdarīts.

Priecīgi var būt Priedaines iedzīvotāji. Pirms vairākiem gadiem, kad siltuma piegādi pārņēma Kuldīgas siltumtīkli, tur uzbūvēta jauna katlumāja. Taču trase palika vecā, un arī māju pagrabos, kur tā ienāca, nekas nebija darīts. Cilvēki sala, sildījās ar elektroierīcēm. Šovasar pilnīgi visa trase pārbūvēta, iztaisnota, siltuma zudums samazināts no 30% līdz 10%. Vēl lielāks samazinājums būs tad, kad tiks nosiltinātas visas caurules pagrabos. Iedzīvotājiem to skaidrojām, un lielākā daļa arī saprata, cik liela nozīme taupībā ir siltummezgliem. Katra māja var pati regulēt, cik daudz siltuma vajadzīgs. Mēs varam nodrošināt lielu jaudu – ja siltummezgla nav, tad tiek paņemts vairāk, nekā vajag vai iedzīvotāji vēlas, tad logi jātur vaļā un par to attiecīgi jāmaksā. Būs apkures rēķini arī Priedaines iedzīvotājiem, jo beidzot viņi saņems siltumu, bet ne tik lieli, jo šķelda ir lētāka nekā elektrība. Līdz šim tā bija četras reizes dārgāka, turpmāk būs vēl vairāk.

Savukārt Padurē pārgājām no malkas uz granulām. Tas ir būtisks ieguldījums gan ekonomikā, gan vides sakārtošanā. Malkas apkure izdevīga tikai tiem, kam pašiem ir mežs, ir laiks un patīk gādāt kurināmo, skaldīt, kurināt. Citādi ir lielas izmaksas – apkure iznāk dārgāka nekā ar granulām, par šķeldu nerunājot. Padurē arī ļoti nesmuki izskatījās un pat bīstamas bija malkas grēdas un vecie šķūnīši pie daudzdzīvokļu mājām. Pilnveidojām katlumāju, ierīkojām divus jaunus katlus: lielāko – granulām, mazāko – šķeldai. Pielāgojām vēl no padomju laikiem saglabātās mazuta tvertnes – tā tām atrasts otrreizējs lietojums. Kurināšana ir automātiska, un kurinātājs nav jāalgo. Kopumā siltumapgāde Padurē kļuvusi ievērojami efektīvāka un ir sakopta vide.

Ar malku aukstajā laikā vēl tiek kurināts Rendā, bet apkures sezonas siltajā periodā iztiek ar granulu katlu, kas iepriekš nomainīts. Arī tur plānots pilnībā pāriet uz efektīvāku kurināmo.

Šoruden uzņēmumā notikusi paaudžu maiņa. Piedzīvojām arī Covid-19 uzplaiksnījumu – vairāki strādnieki saslima tieši tajā laikā, kad steidzami bija jāpabeidz trases pārbūve un sākām mājas pieslēgt apkurei. Nācās iesaistīt citus uzņēmuma darbiniekus. Tagad visi atkal ir ierindā. Domāju, ka tie, kam ir tikai pārslimošanas sertifikāts, drīzumā potēsies un vakcinēšanas aptvere mums būs 100%.

Ražošanas izmaksu pieaugumu elektrības cenas kāpuma dēļ jau jūtam. Pagaidām tas vēl neliek domāt, ka būtu jāceļ apkures tarifs. Jāskatās, kas tirgū notiks ar šķeldu, – tai cenas kāpums jau ir manāms. Mums ir noslēgti līgumi, bet var gadīties, ka piegādātājs saistības vairs nepilda, ja pārpircējs piedāvā par 30% lielāku samaksu un pats vēl aizbrauc pakaļ. Šajā ziņā esam pārbaudījuma priekšā, bet aplēses vēl ir provizoriskas”.

Laikraksts “Kurzemnieks”, rubrika “Runā speciālists”, 10.12.2021.