Siltuma tarifi nedaudz sarukuši

16/01/2025

Kurzemē siltuma tarifi – tāpat kā Latvijā kopumā – nedaudz sarukuši, taču pašvaldībās vai pat viena komersanta ietvaros tarifu amplitūda ir ļoti atšķirīga – no zemiem tarifiem līdz augstākajiem Latvijā.

Kurzemē, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, izteikti vairāk apkurei kā kurināmo izmanto šķeldu, daudz mazākos apmēros siltumapgādē izmanto gāzi, kas ietekmē tarifa izmaiņas. Kopumā siltuma tarifi Latvijā janvārī ir zemāki nekā pirms gada, arī šķeldas izmaksas būtiski nesvārstās.

Kurzemē ir gan Latvijā augstākais tarifs – Užavā ar 169,60 eiro/MWh –, gan trešais zemākais – Piltenē ar 58,36 eiro/MWh) –, turklāt tas ir vienam un tam pašam komersantam – SIA "VNK serviss". Mazāk apdzīvotās vietās kopumā tarifu ietekmē dažādi faktori – iekārtu rekonstrukcija, aizdevumi procenti un citi.

SIA "Kuldīgas siltumtīkli" valdes priekšsēdētājs Ervīns Šteinbergs skaidroja, ka tarifs mazināts vairākas reizes, kas noticis saistībā ar jauno metodiku jeb pašnoteikto tarifu, kas nosaka, ka siltumenerģijas cena ir saistīta ar šķeldas kurināmā iepirkuma cenu, bet pārējās pozīcijas ir fiksētas. Pašlaik tarifs Kuldīgā ir 75,28 eiro/MWh. Šobrīd situācija ir stabila.

Šteinbergs atzīmēja: "Kurināmā cenas īpaši nesvārstās, ziemā pakritās, pateicoties siltajai ziemai, īpašs lēciens uz augšu nav bijis, indikācijas rāda, ka, iespējams, šķeldas tirgū veidojas zināma pārprodukcija, jo nav liela sala, līdz ar to tas kurināmā patēriņš ir mazāks nekā varbūt citos gados šajā periodā, enerģiskā histērija ir beigusies, netiek arī eksportēta tādos apjomos, kā tas bija pirms pāris gadiem."

SIA "Kuldīgas siltumtīkli" valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka cilvēkiem nekļūst vieglāk maksāt rēķinus par siltumu, taču parādnieku apjoms sarūk, jo notiek aktīvāks darbs ar nemaksātājiem, arī klienti ir apzinīgāki, lai neveidotos lieli parādi. Kopumā Kuldīgas novadā vien ir desmit katlu mājas, kas darbojas uzņēmuma paspārnē, visās kā kurināmo izmanto šķeldu un granulas.

Informācija sagatavota pēc Latvijas Radio korespondentes Ingas Ozolas publikācijas lsm.lv. Visu rakstu lasiet ŠEIT.

Foto: dpa/picture-alliance, Matthias Balk